Tērauda konstrukciju balstiem izmantotajam tēraudam jābūt taisnam un bez būtiskas savīšanas. Garuma novirzei pēc griešanas jābūt 5 mm robežās, un nogrieztajām malām jābūt bez šķembām un velmētām malām.
Tērauda balstiem jābūt stingri sametinātiem un bez būtiskām deformācijām. Vertikālajam attālumam starp katru balsta šķērsstieni jāatbilst konstrukcijas prasībām, novirzei nepārsniedzot 2 mm. Attālumam starp slāņiem jābūt vismaz divreiz lielākam par kabeļa ārējo diametru plus 10 mm; ar eļļu -pildītiem kabeļiem tam jābūt vismaz divreiz lielākam par kabeļa ārējo diametru plus 50 mm.
Kabeļu balsti jāuzstāda stingri, horizontāli un vertikāli. Katra kabeļa balsta šķērssiksnām vienā un tajā pašā slānī jāatrodas tajā pašā horizontālajā plaknē, ar augstuma novirzi ne vairāk kā 5 mm. Kabeļu balstiem, kas uzstādīti slīpās kabeļu tranšejās vai ēkās, jābūt ar tādu pašu slīpumu kā kabeļu tranšejai vai ēkai. Jānorāda minimālais attālums no kabeļa atbalsta šķērssijas līdz tranšejas augšai, grīdas plātnei vai tranšejas apakšai.
Samontētās tērauda konstrukcijas vārpstas vertikālā novirze nedrīkst pārsniegt 0,2% no tās garuma, atbalsta šķērsstieņu horizontālā kļūda nedrīkst pārsniegt 0,2% no tās platuma, un vārpstas diagonālā novirze nedrīkst pārsniegt 0,5% no tās diagonāles garuma.
Kabeļu reņu izgatavošanai un uzstādīšanai jāatbilst konstrukcijas prasībām.
Kabeļu balsti vispirms jāpārklāj ar pretkorozijas grunti, un krāsas uzklāšanai jābūt vienmērīgai un pilnīgai.
Kabeļu balstiem, kas atrodas mitrās, karstās, sāls izsmidzinātās vai ķīmiski korozīvās vietās, jāveic īpaša pretkorozijas apstrāde vai karstā-cinkošana. Alternatīvi, balstus var izgatavot no citiem materiāliem ar labu izturību pret koroziju.